Маленький город но можно найти что посмотреть.
Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla 1806., pēc citiem avotiem 1816. gadā par muižkundzes Katrīnes Zībergas līdzekļiem. Tā bija nodota uniātiem. Blakus dievnamam atradies baziliāņu klosteris. 1856., pēc citiem avotiem 1861. gadā baznīcu nodeva pareizticīgajiem, bet pēc Pirmā Pasaules kara, 1921. gadā ar kanoniķa Franča Trasuna gādību dievnams pārgājis katoļiem un konsekrēts Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda godam .[2]
Baznīca ir mūra celtne ar vienu vidēji augstu torni. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Jumts segts ar cinkotu skārdu. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Virs galvenās ieejas nišā Dievmātes skulptūra. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz koka žogs mūra stabiņos. Pretī galvenajai ieejai ir mūra vārti.
Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un griestiem. Pie galvenās ieejas ir priekštelpa, virs kuras atrodas kora telpa ar 19. gadsimta ērģelēm. Virs ieejas ir kora telpas, kas balstās uz diviem pīlāriem. Tajās atrodas ērģeles. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Dievnamā ir trīs mūra altāri ar koka virsbūvi, kas veidoti pēc Subates baznīcas altāru parauga.
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests monsinjors Jānis Krapāns.[1] Draudze sāka veidoties jau 17. gadsimtā. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Ilūkstē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu, tie tiek noturēti latviešu, poļu un krievu valodās.
Draudzes lielākie svētki ir Zvaigznes diena, Sveču diena, Svētā Jāzepa diena , Svētā Jura diena, Svētā Antona diena, Vissvētākā Altāra Sakramenta oktāvas svētdiena, Vissvētākās Jaunavas Marijas vārda diena — 40 stundas, Rožukroņa Karalienes svētki, Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki.