Tā ir vienas navas telpa ar cementa grīdu un koka dēļu griestiem, kas segti lokveidīgi. Virs ieejas atrodas kora telpa ar harmoniju, kura balstās uz mūra pīlāriem. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala dzelzs dievgalds. Galvenais jeb centrālais neobaroka stila altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tajā ir liels koka krucifikss, kā arī Svēto Pētera un Svētā Pāvila skulptūras. Altāra aizsedzamajā nišā novietots prāvesta un koktēlnieka Antona Rimaviča veidots "Krustā sistā" tēls.[4] Altāri un skulptūras darinājis meistars Vanagelis. Sānos ir altāra galdi ar gleznām: labajā pusē Jēzus Sirds glezna (Šēnbergs), bet kreisajā Jaunavas Marijas glezna "Debesīs uzņemtā". Aplūkojami divi biktskrēsli, viens feretrons un gleznotās Krustaceļa bildes.
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arnis Maziļevskis.[1] Sākumā draudze bijusi Ilūkstes baznīcas filiāle, par patstāvīgu draudzi kļuvusi 1920. gadā. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Grendzē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek reizi nedēļā un svētku dienās. Draudzei ir trīs kapsētas — Grendzes vecā un jaunā kapsēta un Smelinas kapsēta.
Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāzepa diena, Svētā Pētera diena, Kristus pārveidošanās svētki, Svētās Terēzes no Bērna Jēzus diena.