Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Edvards Zaksis.[1] 1783. gadā kļuvusi patstāvīga draudze. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Dvietē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzei ir sešas kapsētas — Munču, Zviedrānu, Jadvigovas, Zariņu, Būku un Kalnišķu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki ir Vissvētākās Jēzus Sirds svētki — 40stundas, Karmela Dievmātes diena, Svētā Kazimira diena, Svētā Staņislava Kostkas diena.
Baznīca ir krustveida mūra celtne, būvēta barokas stilā. Tai ir divi torņi, cinkotā skārda jumts. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs ar kārniņu jumtu. Dārzā uzstādīts ozolkoka krusts.
Dievnams 2004. gadā.
Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tā ir trīs navu telpa ar koka dēļu grīdu un mūra griestiem, kas veidoti velvē. Pie gala durvīm ir maza priekštelpa, virs kuras atrodas koratelpas ar harmoniju. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Grezns sakrālā baroka interjers. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tajā atrodas Jēzus Sirds glezna, virs tā Svētā Staņislava Kostkas glezna un daudzu svēto skulptūras. Altāri noslēdz krucifikss ar Krustā sisto Pestītāju. Abi sānu altāri atrodas dievnama abos sānos izveidotajās kapelās.
Ļoti skaista vieta ar sakoptu parku.