Bebrenes Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Bebrene, Bebrenes pagasts, LV-5439About
Location :
Added by Jopie, at 31 August 2017
Gallery
Add missing information
1 Reviews
-
07 September 2017
Bebrenes pirmais dievnams ir bijis koka ēka, ko cēlis 1652. gadā Braslavas kastelāns Jānis Višlings-Zībergs Svētā Jāņa Kristītāja godam. Tas ir bijis Ilūkstes draudzes filiālbaznīca, pie kuras 1783. gada 7. februārī izveidojusies patstāvīga Bebrenes draudze. Dievnams nodedzis 1790. gadā. No 1690. gada Bebrenē darbojusies Ilūkstes jezuītu misija, kuri pārzināja baznīcu un draudzi līdz 1773. gadam, kad tos nomainīja mūki lazaristi.
Pašreizējo mūra baznīcu uzcēla 1797. gadā arī iepriekšminētais kastelāns pēc poļu—itāļu mākslinieku dzimtas pārstāvja arhitekta L. Markoni projekta.[2] Pēc gada, 1798. gadā to prāvests Matejs Juraho iesvētīja Svētā Jāņa Kristītāja godam. Dievnama labiekārtošanas darbi beidzās tikai 1883. gadā prāvesta Dominika Čečeka darbības laikā un 1887. gada 25. maijā Telšu bīskaps Mečeslavs Pavilonis to konsekrēja Svētā Jāņa Kristītāja godam un aizbildniecībai. Lielajā altārī tika ieliktas Svēto mocekļu Matiani un Maksimiani relikvijas. Dievnama ir arī "Lignum crucis" jeb Krusta relikviārs, ar tām 1920. gadā īsi pirms Kurzemes un Zemgales pievienošanas Rīgas arhibīskapijai, Kauņas bīskaps apstiprināja atlaižu svētkus. Pirms Pirmā pasaules kara kādu laiku Bebrenē dzīvojis bīskaps Eduards Ropps. Pirmā pasaules kara laikā baznīcā tika ierīkota Vācijas armijas kara lazarete. Dievnamam bija ļoti augsti logi un tajā laikā tos visus no apakšas aizmūrēja, izveidojot tos par zemākiem, kādi tie ir saglabājušies līdz mūsdienām. 1930. gados baznīcai tika uzlikts jauns skārda jumts, salabots žogs un veikts cits remonts, kā arī uzcelta baznīcas dārzā maza koka plebānija.[3]
Baznīca ir mūra neorenesanses celtne, 25 metrus gara, 15 metrus plata un 8 metrus augsta un klāt presbitērija daļa 7 metrus gara un 6 metrus plata ēka ar skārda jumtu un dzelzs krustiem abos tā galos un bez torņa. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Ieejas durvis no gala, sāniem un sakristejas. Pie gala durvīm fasādē to abās pusēs uz sienas nišās ir četru evaņģēlistu — Svēto Pētera, Lūkasa, Mateja un Marka freskas. Presbitērija pusē, žoga malā atrodas plebānija un saimniecības ēkas. Aiz baznīcas austrumu pusē ir draudzes nams. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs. Galvenie vārti galvenās ieejas pusē ir izveidoti atsevišķi uzceltā mūra zvanu torņa, kas celts 1883. — 1887. gados, apakšdaļā. Zvanu tornī ir iekārti divi zvani. Baznīcas dārzā atrodas prāvestu Antona Šarko, Sigismunda Pipiniusa un Staņislava Čužāna kapi. Baznīcas novietojums saskaņots ar Bebrenes muižas ansambli un parku, pilij un dievnamam atrodoties uz vienas ass, ko iezīmē parka un dievnama vārti.
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Arnis Maziļevskis.[1] Līdz 1783. gadam, kad draudze kļuva pastāvīga draudze, Bebrene bija Ilūkstes draudzes filiāle. 1783. gadā tā tika iekļauta Mogiļevas virsbīskapijai, 1798. gadā pievienoja Viļņas, 1848. gadā Žemaišu bīskapijai, 1920. gadā Rīgas arhibīskapijai, 1937. gadā Liepājas, bet 1995. gadā Jelgavas diecēzei. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Bebrenē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek divas reizes nedēļā, baznīca ir atvērta dievkalpojumu laikā vai iepriekš piesakot vizīti.
Draudzes lielākie svētki ir Jaunais gads, Vasarsvētki — 40 stundu atlaidas, Svētā Jāņa Kristītāja diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, , Rožukroņa svētki, oktobra pirmās svētdienas procesija ar pieciem Evaņģēlijiem.response / report this review
