Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Kombuļu draudze izveidojās par patstāvīgu draudzi 1915. gadā, pirms tam tā bija Krāslavas filiāle. Draudzei ir deviņas kapsētas — Kombuļu kapi, Rairu kapi, Sjaneišu kapi, Aišpūru kapi, Pīzānu kapi, Trūpu kapi, Vagaļu kapi, Zīmaišu kapi, Kropišku kapi.
Kombuļu pirmā katoļu koka baznīca bija no 1767. gada, kad Krāslavā uzcēla jaunu mūra baznīcu, bet veco dievnamu nojauca un pārveda uz Kombuļiem. Tas pastāvēja aptuveni 60 gadus.
1818. gadā koka baznīcu nojauca un uzcēla mūra kapelu, kas bija veltīta Svētā Jāņa godam un bija Krāslavas baznīcas filiāle. Kapela radās no siena šķūņa, ko grāfs Plāters pārbūvēja par ģimenes kapliču. 1860. gadā tika uzcelta piebūve. Prāvesta Jāņa Putāna laikā, 1923. gadā baznīcai piebūvēja divus torņus, dievnama priekšā ieraka astoņus stabus, apšuva ar dēļiem un uzlika jumtu torņa veidā. Prāvesta Antona Juhneviča kalpošanas laikā, 1937. gadā pie baznīcas piemūrēja mūra presbitēriju, kam abās pusēs ir sakristejas. Koka torņi sāka bojāties, tāpēc 1960. gados tos apšuva ar silikātķieģeļiem. No 1966. gada Kombuļu prāvests bija Fēlikss Cipruss, kurš mira 2011. gada 18. novembrī un ir apbedīts baznīcas dārzā.
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1818
Celtniecības beigas 1860
Garums 14m
Platums 14m
Būvmateriāli mūris, koks
(c) text & images by lv.wiki.ng/wiki/Kombuļu_baznīca.