Indricas Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca [ Церковь Иоанна Крестителя в Индрице ] ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.
Dievnams ir unikāls koka arhitektūras piemineklis, vecākais koka dievnams Latvijā, bet tās draudze ir vissenākā Latgalē.
Indricas draudze pastāvēja jau pirmsreformācijas laikā. Draudzei ir deviņas kapsētas — Indricas kapi, Vikaiņu kapi, Silavu kapi, Mincu kapi, Kurpnīku kapi, Kokinu kapi, Juhniku kapi, Varnas kapi un Rukmaņu kapi.
Indricas katoļu baznīcu par grāfu Plāteru līdzekļiem vietējie amatnieki uzcēla 17. gadsimtā. Izplatoties Indricā luterānismam, baznīcu pārņēma protestanti. Muižkungs Jānis Andrejs Plāters 1695. gadā pieņēma katoļticību, tāpēc 1698. gadā baznīcu pārbūvēja un nodeva katoļu rīcībā. No 1756. līdz 1780. gadam draudzi apkalpoja jezuīti. 1989. gadā baznīcā no zibens spēriena bija izcēlies ugunsgrēks, ko izdevās nodzēst. Ugunsgrēka radīto seku likvidēšanai tika veikti remontdarbi.[5] Baznīcas dārzā, kurā aug vecas egles, apbedīti prāvesti Jānis Kulikovskis, Jānis Kopalinskis, Jānis Lebedis un Dominieks Gulmins.
Arhitektūras stils kvazibazilikāla uzbūve
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 16. gadsimta pirmais ceturksnis
Celtniecības beigas 1698
Garums 12m
Platums 8,70m
Būvmateriāli koks
(c) text & images by lv.wiki.ng/wiki/Indricas_baznīca.