Lamiņu Romas katoļu baznīca

Location :

Lamiņi, Pūres pagasts, LV-3124
Added by Jopie, at 10 September 2017

Add email
Add phone
Add business description
Add website
Add Social Media
Add Products and Services

• Anonymous

  17 September 2017

  Pirmais dievnams atradies 2,5 km no pašreizējās baznīcas Sēmes muižā. Tas bijis koka dievnams, ko 1748. gadā uzcēlis muižas barons Vilhelms Heinrihs Līvens. Sēmes baznīcu apkalpojuši jezuīti, sekulārie priesteri tur dzīvojuši īsu laiku. 1917. gadā šo baznīcu nojauca.
  
  1769. gadā Filips Līvens uzcēla nākamo baznīcu, kas atradās Lamiņu muižā. Šo dievnamu apkalpojuši prāvesti, kas dzīvoja Sēmē, jo pēkšņa fundatora nāve neļāvusi pārcelt dievkalpojumus no Sēmes. 1807. gadā draudzei jau bijis savs prāvests M. Trajanovskis, kurš apmeties uz dzīvi Lamiņos, jo 1806.gada 5.oktobrī ar nelaiķa dēla grāfa Georga Līvena un bīskapa Jāņa Kosakovska piekrišanu dievkalpojumi tikuši pārcelti uz Lamiņiem.[2] Baznīca bijusi arī koka celtne, veltīta Svētā Jura godam.
  
  Pašreizējo mūra baznīcu vecā dievnama vietā uzcēla Lamiņu muižas īpašnieka, ārsta Hartmaņa vadībā 1865. gadā. To arī veltīja Svētā Jura godam. 1963. gadā padomju varas funkcināri baznīcu katoļiem atņēma.[3] Tā bija viena no retajām katoļu draudzei celtajām baznīcām Kurzemes pusē. Sākoties Trešajai atmodai, aktivizējās draudzes dzīve, un Latvijai atgūstot valstisko neatkarību, dievnams tika atdots baznīcai.
  
  Baznīca ir mūra celtne ar vienu vidēji augstu četrstūrainu torni tās priekšā un kārniņu jumtu. Tai ir četri logi abos dievnama sānos. Ieejas durvis no gala un sāniem. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz koka žogs betona stabos.
  
  Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un koka griestiem, kas veidoti lēzeni. Virs ieejas ir kora telpas, kurās atrodas harmonijs. Dievnamā atrodas viens altāris, kura retabls atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā ir Svētā Jura glezna. Abās pusēs no altāra aizmūrētos logos, kas pārtapuši par nišām, ievietotas Jēzus Sirds un Dievmātes gleznas. Lejā uz grīdas novietota Jaunavas Marijas skulptūra. Mensa atrodas tuvāk lūgšanu zālei.
  
  Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Alberts Buliņš.[1] Draudze sāka veidoties 18. gadsimta vidū, bet par patstāvīgu kļuva 1807. gadā. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Pūres pagastā un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek lielāku svētku dienās. Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jura diena.

  response / report this review