Sākoties Atmodai, arvien vairāk Kandavas cilvēki sāka pievērsties ticībai, bet nebija telpu dievkalpojumu noturēšanai. Draudzes locekļi, lielākoties pensionāri domāja par baznīcas būvniecību un, pateicoties Vācijas katoliskās organizācijas "Bonifatiuswerk" atbalstam, 1998. gadā iegādājās vecu dzīvojamo namu Kandavas vecpilsētā, kas ir 18. gadsimta arhitektūras piemineklis. Sakarā ar ēkas statusu, tās pārbūvē par dievnamu bija jāievēro dažādi ierobežojumi, tai skaitā bija jāatstāj nemainīgs ārējais izskats. Sākās pārbūves darbi, kurus veica draudzes locekļi, galvenokārt pensionāri bez jebkādas atlīdzības. Tika nojauktas iekšsienas un demontēti griesti, padziļināts pagraba stāvs, tādā veidā palielinot iekštelpu kvadratūru. Lūgšanu telpā ar koka siju palīdzību tika izveidots papildus otrais stāvs, kurā virs ieejas tika izveidotas kora telpas, no kurām turpinājās balkons lūgšanu telpā abās pusēs.[2] 2003. gada 14. septembrī Liepājas diecēzes bīskaps Vilhelms Lapelis baznīcu konsekrēja, veltot to Gvadelupes Dievmātes godam un aizbildniecībai.[3] 2006. gada 3. decembrī, Gvadelupes Dievmātes titulsvētkos, Kurzemes bīskapijas bīskaps Vilhelms Lapelis iesvētīja jauno zvanu torni, bet tā sponsoriem uzdāvināja pāvesta Benedikta XVI pasvētītās ikonas, bet ikviens varēja saņemt pāvesta svētīto medaljonu.[4]
Dievnams ir klasicisma stilā celta mūra ēka, kas celta 18. gadsimtā. Tā kā dievnams cieši pieguļ gājēju ietvei un ielai, baznīcas dārza un žoga tam apkārt nav. Pa kreisi no baznīcas galvenās fasādes atrodas akmeņdārzs ar reliģiskām skulptūrām. Pie baznīcas kreisās ārsienas priekšējā pusē ir piebūvēts moderns zvanu tornis.
Baznīca ir vienas navas celtne ar flīžu grīdu un mūra griestiem. Uz koka pīlāriem balstās balkoni abās lūgšanas telpas pusēs un kora telpas otrajā stāvā. Kā turpinājums pīlāriem ir balkona sienas, kas salaistas kopā pie griestiem ar koka sijām, tādā veidā noturot joma smagumu. Logos ievietotas mūsdienās izgatavotas vitrāžas. Pagrabtelpās ir izveidota tējnīca un ekspozīciju zāle, kurā var aplūkot gleznu un fotogrāfiju izstādes, kas tiek mainītas katru gada ceturksni.
Dievnamā ir viens vairāk kā 100 gadus vecais 19. gadsimta altāris, kurš agrāk bija kā sānu altāris Ventspils baznīcā. Tam ir divas rotējošas gleznas ar Kristus augšāmcelšanās un Gvadelupes Dievmātes gleznu, kas ir oriģināla kopija no Meksikas. Tā ir gleznota uz indiāņu apmetņa jeb rupjas tilmas no agaves šķiedrām. Šī glezna ir vairāk kā 470 gadus veca un saglabājusi savu mirdzumu. Kora telpās ir ērģeles. Aplūkojami stilizēti Krusta tēla attēli, kurus ir dāvinājis mākslinieks Jānis Bārzda. Dievnamā ir labiekārtotas telpas Svētdienas skolai.[5]
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Toms Priedoliņš.[6] Draudzei pieder katoļticīgie, kas dzīvo Kandavas pilsētā. Dievkalpojumi notiek svētdienās un svētku dienās. Darbojas Svētdienas skola. Draudzes vecākais ir Eduards Losis.[7]
Es kadreiz dzivoju shaja baznica.Uz pirmo skolas zvanu gaju tiesi no sejienes.
Šī ir vissbrīnišķīgākā baznīca Latvijā! Skaista, iedvesmojoša, venreizēju emociju bagāta. Un šajā bazmīcā laulāties ir visslielākais gandarījums. Un atmosfēra, kas valda šeit ir vienreizēja!