Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Vjačeslavs Rosļaks.[1] Draudze sākusi veidoties 1900. gadā, kad tā atradusies Žemaišu bīskapijā, 1920. gadā iekļāvusies atjaunotajā Rīgas bīskapijā, 1937. gadā Liepājas, bet no 1995. gadā Jelgavas diecēzē. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Demenē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek vienu reizi nedēļā un svētku dienās.
Draudzes lielākie svētki ir Svētā Staņislava diena, Vissvētākās Jēzus Sirds svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas aizgādniecības svētki.
1932. gada 18. septembrī prāvesta M. Voitekunas vadībā Demenē sākuši būvēt mūra baznīcu. Celšanas darbi ieilga, jo draudze sašķēlās, bija daļa cilvēku, kuri celšanas darbus neatbalstīja un aizgāja uz Silenes baznīcu, tāpēc, uznākot Otrajam Pasaules karam, tika uzcelti mūri, bet palicis neuzlikts jumts. Draudzes prāvests M. Voitekunas 1944. gadā miris un apbedīts pie nenobeigtās baznīcas. Mainoties valsts iekārtām, padomju varas funkcionāri neļāvuši nobeigt dievnama celtniecību un ēku atsavinājuši. Tāpēc draudze palikusi koka mājā, kura tika vēlāk pārveidota prāvesta Z. Nagļa darbības laikā, kad viņš draudzi apkalpojis no Laucesas baznīcas. Tā bija 16 metrus gara, 9 metrus plata un 3 metrus augsta māja, kurā baznīcas daļa bija 11 metrus gara. Otrajā pusē bijis prāvesta dzīvoklis. Dievnamā bijuši divi altāri. Lielais altāris bijis pārvests no Baltkrievijas baznīcas, bet otrs bijis Dievmātes aizgādības altāris ar gleznu, kas bija pārvesta no Feldhofas. Šī baznīca pastāvējusi līdz 1992. gadam.[2]
Sākoties Trešajai atmodai, nepabeigtais dievnams, kurā padomju varas gados bija iekārtojies Demenes klubs[3], atguvis sakrālo nozīmi. Tika pabeigti baznīcas celšanas un labiekārtošanas darbi un 1992. gada 30. augustā toreizējais Liepājas diecēzes bīskaps Jānis Bulis baznīcu konsekrēja Jēzus Sirds godam un aizbildniecībai.[4]