1710.gada Skaistkalnē bija paredzēts būvēt jaunu jezuītu kolēģijas ēku - apjomīgu baroka stila formās ieturētu divstāvu ēku ar četru stāvu augstiem un kupoliem vainagotiem torņiem abos tās galos. Ieceres vērienīgumu apliecina celtnes projekts, kas saglabājies Romā jezuītu arhīvā, taču realizēta celtne tika nesalīdzināmi pieticīgākā variantā. Laikā no 1789. līdz 1929. gadam Skaistkalnes draudzi apkalpoja t.s.pasaulīgie garīdznieki, bet 1929. gada 30. novembrī kalpošanu Skaistkalnes baznīcā pārņēma Sv. Franciska Ordeņa kapucīņu klosteris.
Skaistkalnes baznīca ir viena no lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām, taču tās īpašo vērtību Latvijas arhitektūras vēsturē nosaka tieši celtnes novatorisms. Dievnams bija viena no pirmajām agrā baroka stila baznīcām Latvijā un pirmā, kuras veidols tik tieši atbilst katoliskajās zemēs populārajam divtorņu katedrāles tipam.Tā kļuva par sava veida paraugu veselai virknei vēlāko celto Latgales katoļu baznīcu.
Arī baznīcas iekštelpas ir Latvijai unikāls itāliskā baroka piemērs.Skaistkalnes baznīcas interjeru lieliski papildina milzīgais apmēram 12 metrus augstais kokgriezuma altāris.[3]
2001. gada 31. augustā uz Jelgavas diecēzes bīskapa Antona Justa lūguma Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi pārņēma Svētā Pāvila I Vientuļnieka Ordenis. Uz šo svētceļojumu vietu dodas katru gadu arvien vairāk un vairāk svētceļnieku un tūristu no visas Latvijas, lai izlūgtos no Dieva un Dievmātes nepieciešamās žēlastības un svētību gan sev, gan citiem. Skaistkalnes svētnīcā sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas - Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbilde, pie kuras cilvēki, īpaši laulātie un ģimenes, ir izlūgušies bagātīgas žēlastības. Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnes Dievmātes svētnīcā notiek galvenie triju dienu Kanepenes svētki, kuros īpaši lūdzamies par slimniekiem, laulātajiem pāriem un visām Latvijas ģimenēm, lai tajās būtu mīlestība uz Dievu un tuvākajiem, lai visiem būtu stipra ticība, laba veselība un lai kristīgās vērtības būtu dzīves pirmajā vietā.[4]
Zem Skaistkalnes baznīcas apskatāmi velvēti pagrabi, kurus līdz 19. gadsimtam izmantoja kā apbedīšanas vietu. Kurzemes hercogistes laikā tur apglabāti katoļticīgie Vidzemes ģenerālgubernatori Pēteris Lasī (1751) un Georgs Brauns (1792), ģenerālgubernatora marķīza Filipa Pauluči sieva un daudzu katoļticīgo muižnieku dzimtu piederīgie. 2001. - 2002. gadā aizbrukušās kapenes tika sakārtotas.
Jauka ekskursija katoļu baznīcā. Kapenes ir vērts redzēt.
ļoti skaista baznīca !
Skaistkalnes romas katoļu baznīcā varat apskatīt augstāko koka altāri Latvijā!
Daudz Dieva svētības!
Jauka baznīca pierobežā