Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Stepiņš.[1] Draudzes dibināšanas laiks nav zināms, bet jau pirms reformācijas Preiļi bija misiju punkts. 1472. gadā Livonijas ordeņa mestrs Bernards fon der Borhs Preiļus izraudzīja par savu rezidenci un šajā laikā varēja būt garīga aprūpe. Droši zināms, ka 1676. gadā, uzceļot pirmo baznīcu Preiļos, draudze jau eksistējusi.
Draudzei ir septiņpadsmit kapsētas — Preiļu pilsētas kapi, Sila (Ondzuļu-Miera), Sprindžu, Rībuļu (Gavarščiku), Šoldru, Dzeņu (Gavaru, Anspoceņas), Rutkovsku (Kažu), Mazo Priekuļu (Augustovas), Kokoriešu (Lielo Rumpu), Pupoju, Pauniņu un Ļudvigovas — Žagatu kapsētas, Petrausku (Utinānu), Gaļmuižas (Gailīšu), Eisāgu, Ivdreišu un Lielie Priekuļu kapi.
Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Zvaigznes diena, Sveču diena, Kunga pasludināšanas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas dzimšanas diena, Kristus Karaļa svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas — debesu un zemes Karalienes diena.